Jauno suņu skolu semestri uzsākot…

Vakar (3. jūlijā) aizvadīju pirmās nodarbības „Dzīvnieku drauga” suņu skolas vasaras semestrī un tikos ar diviem no „vecajiem” audzēkņiem – Pongo un Apollo. Pārsteidzošā kārtā viņi pēc mēneša pārtraukuma ne tikai atcerējās, kā kas bija darāms, bet nebija aizmirsuši arī savus skolotājus. Ar Pongo gan mums darboties sanāca mazāk un viņam interese un darba spars te parādījās, te pazuda, savukārt Apollo pēc nelielas iesildīšanās, acīm priekā mirdzot, izpildīja visu, ko bija iepriekš apguvis. Žēl, ka to skatienu nav iespējams nofotografēt un parādīt citiem, jo tādā brīdī tu saproti, ka, lai kā ir gājis, darboties bija vērts.

Turklāt gandrīz visi suņi, kas piedalījās apmācībā pavasara semestrī, mani un citus suņus ieraugot darbā, vienmēr raujas šurp. Tas glaimo un kaut ko liecina par suņu atmiņu, vai ne?

Bet kā tad mēs sākām un kāds bija mans ceļš no brīvprātīgā, kas veda pastaigās suņus, līdz pat pašas suņu skoliņas vadītājai? Lasīt–> Par Pojektu

Ja kāds uzdod jautājumu, kāda nozīme patversmes suņu apmācībai – tad manas atbildes būs

1. Šis ir laiks, kad suņus no patversmēm adoptē ļoti maz un daudzi „aizķeras” ne tikai uz vairākiem mēnešiem, bet pat uz gadiem. Apmācība ir iespēja dažādot viņu ikdienu un iepazīt viņus tuvāk, kā arī veltīt tik ļoti nepieciešamo viena cilvēka uzmanību, pat ja tā ir tikai stunda. Patversmē tā ir „deficīta prece” un suņi to novērtē tikpat augstu kā kārumus un mantas;
2. Suns neaizmirst, ko viņš reiz ir iemācījies. Līdzīgi kā mēs, kad iemācāmies braukt ar divriteni. Mācīts suns mājas apstākļos adaptējas ātrāk un jaunajam saimniekam ar viņu ir krietni vieglāk sadzīvot. Labi piemēri ir jau pieminētais Mačo, Hektors, ar kuru es strādāju pagājušogad, Flēra un Montijs;
3. Iespēja iepazīties ar lieliskiem cilvēkiem. Man bija patiess prieks strādāt ar īstiem dzīvnieku draugiem, kuri labprāt veltīja savu brīvo laiku, lai to pavadītu kopā ar savu audzēkni;
4. Mācīšanās pašam. Suņu triku grāmatas izstāsta metodi, kā panākt vēlamo, taču nestāsta neko par veidu, kādā mācīt, lai būtu pēc iespējas labāks rezultāts. Tas veicina ne tikai pašizaugsmi, bet arī motivē meklēt un izzināt jaunu informāciju;
5. Visbeidzot pozitīvas emocijas, kas uzlādē turpmākajam darbam.

Maija, „Dzīvnieku drauga” suņu skolas vadītāja